Draugs stāsta, ka kādam auto ir jāveic metināšana. Es atbildu:
– Es saprotu un nesaprotu.
Un tad paskaidroju:
– Zinu, kas ir metināšana kā tāda, to es saprotu. Bet neesmu pats metinājis un tāpēc nevaru teikt, ka saprotu no pieredzes viedokļa.
Turklāt man diezgan vārga izpratne kopumā par auto tehnisko uzbūvi.
Ir daudzi citi jautājumi, kuros ir līdzīgi – ir, kad saproti idejiski, aptuveni un pavirši, bet ir cits saprašanas veids, kad esi darījis, eksperimentējis, piedzīvojis praktiski, pieredzējis un izdzīvojis.
Tāpēc, kad mēs sakām vai mums saka, ka kaut ko saprot, tad jautājums, kura saprašanas pakāpe ir un kā tā attiecas ar apspriesto sarunas vielu.
Var jau saprast teikumus, ko pasaka, bet ir vēl apjaušams lauks, kā tas saistīts ar pašas vielas izpratni un realitātes pieredzi.
Turklāt mūsdienu kontekstā, pateicoties informācijas pārbagātībai, var būt diezgan daudz priekšstati, idejas un jēdzieni par visu ko, taču praksē ar to izpratni un pieredzēšanu krietni vārgāk.
Atskatoties savā dzīvē, ir interesanti pavērot vārdu svaru dažādos jautājumos, kad ir bijusi pilnīgi dažāda, atšķirīga korelācija un konteksti starp vārdu saprašanu ar īstenību.