Pavadoņa ievads

Mani sauc Armands Kalniņš.

Jaunības nozīmīgāko dzīves daļu aizvadīju dažādās subkultūrās: gan datoru, gan mūzikas. Mani pazina kā Reliktu. Biju bezrūpīgs attiecībā pret karjeras veidošanu un izglītošanos mācību institūcijās, jo eksistenciālu lēmumu rezultātā nolēmu neveidot ģimeni. Cita apsvēruma un lēmuma rezultātā vēlējos interesantu dzīvi, lai pirms nāves nav jānožēlo, lai gan nezināju skaidri, ko tas nozīmē.

No deviņdesmito gadu otras puses biju iesaistīts starptautiskā retro datoru kustībā.

https://zxart.ee/rus/avtory/r/relict/

Vēlāk pārgāju uz underground elektroniskās mūzikas vidi, kurā iesaistījos dažādu atzaru un žanru subkultūrās sākotnēji kā baudītājs un vēlāk aktīvs darbonis. Biju radošās, entuziasma pilnās, neparastās un savdabīgās vidēs, ceļojot starp dažādām laikmetīgajām estētiskajām un mentālajām pasaulēm un cilvēkiem. Savu izvēļu un lēmumu dēļ un dažu subkultūru filozofijas ietekmē biju ļoti krasi nostājies pret un atsvešinājos no parastas mietpilsoniskas un patērētāju sabiedrības, popkultūras un komercializētas vides, redzot tajā vispirms tikai tumšo pusi. Nodevos dzīvei estētiskās ciltīs, savdabīgās vidēs ar draugiem un paziņām. Parastāka karjeras dzīve izskatījās bezjēdzīga un nevērtīga. Ar cilvēkiem apcerēju dzīvi, sabiedrisko kārtību un pasauli, reibinājos ar dažādām vielām, izklaidējos, radoši sadarbojos, klīdu un klejoju pa ielām un nomalēm. Vēl nodarbojos ar video projicēšanu pasākumos, nedaudz ar datorgrafiku, ar pasākumu organizēšanu Latvijā un Īrijā, ambient/chill out žanra mūzikas miksēšanu, veidojot savus un piedaloties citu organizētos pasākumus.

https://parastate.net/
https://www.mixcloud.com/relict_parastate/  

No 2009. g. īpaši stiprāku eksistenciālu jautājumu mudināts vairāk pavērsos dziļāk reliģijas, dažādu garīgumu, pārdabiskā izprašanai un pasaules redzējumu un meklējumiem. Sāku pats rakņāties internetā pieejamajos materiālos un iepazīties ar dažādiem cilvēkiem. Meklējumu ceļš veda vairāk iepazīt garīgus, reliģiskus un filozofiskus jautājumus, lai gan tie neizpalika iepriekš. Esmu daudz maldījies, kļūdījies, bet arī uztaustījis un atradis daudz ko vērtīgu, stabilu un pamatīgu. Gandrīz gadu nodzīvoju klosterī.

Tad 2 gadi mācījos garīgajā seminārā klātienē, un pēc tam 2 gadi neklātienē, turpinot dzīvi nomaļā draudzē Madonā. Paralēli turpinot arī savas iniciatīvas mudināto un virzīto pašizglītošanos par būtiskiem jautājumiem. Ļoti interesēja pataloģiski un nepareizi garīgumi, dažādu konfesiju skaidrojumi par ticību. Sanāca lasīt gan dažādu gadsimtu garīgās grāmatas, dievkalpojumu tekstus, akadēmiskos darbus, klausīties lekcijas no dažādiem pasaules galiem. Tāpat papildus interesējos par kultūru, propagandu, psiholoģiju, izglītības vēstures aspektiem.

Ar sievu tulkojām tekstus no angļu un no krievu valoda uz latviešu par pareizticību. Virs 200 tulkotu rakstiņu, ko izlikām publiski. Un piepelnījāmies ar tulkojumiem kā papildus ienākumu avotu, kas bija saistīti ar citu tematiku.

https://theognosia.wordpress.com/

Finansiālu iemeslu un trūkuma dēļ pēc neakreditēta garīgā semināra pabeigšanas,  dzīvojot ļoti pieticīgu un vienkāršu dzīvi, nevarēju atļauties iet mācīties augstskolā, lai gan to pa laikam apdomāju. Uzņēmos tiekšanos uz pieticīgu un bezpretenciozu dzīvi lauku pusē, iesaistoties dažādos palīga, strādnieka un lauku darbos, paralēli tādam dzīves veidam lasīju akadēmiskās un garīgās grāmatas, klausījos audiogrāmatas un lekcijas no dažādām pasaules malām, kā arī no ASV podkāstus.

Daudzus savus uzskatus vairākkārt kritiski izsvēru pats izvērtējot diskusijas forumos un un apspriedu ar krietni pieredzējušākiem vai akadēmiski izglītotākiem cilvēkiem, lai pārbaudītu, ka mani spriedumi pareizi, pašam izzinot ārpus formālām institūcijām.

2016/2017 g manā redzeslokā nokļuva trīvija metode un tās saikne ar izglītības vēsturi un ar klasisko izglītību. Sāku ar to iepazīt un apgūt. Tā bija vispārīga metodi un pārliecināties, ka tā darbojas.

Lai gan līdz trīvija iepazīšanai vairākus gadus biju daudz lasījis un salīdzinājis dažādus akadēmiskus materiālus, publicistiskus rakstus, grāmatas, lekcijas, tomēr trīvija iepazīšana pavēra citu dimensiju, aspektu un izpratņu kopumu. Tā bija tāda kā pārvaloda, saprāta iemaņu un procesu apzināšana un apgūšana.

Turklāt 2018.g. es uzsāku darbu muzejā, kur 3,5 gadus risināju dažādus jautājumus saistībā ar saimniecību, izstāžu uzstādīšanu un iepirkumiem un dažādas vajadzības starp piecpadsmit dažādiem kolēģiem. Visi pienākumi man bija jauni, un vienlaicīgi es uzreiz praksē pielietoju saskarsmē un darbu apzināšanā un veikšanā pielietojot trīvija metodi, kā arī apspriedu to ar kādiem no kolēģiem, kas atrada to par vērtīgu. Tāpat es turpināju izzināt sarežģītu reliģisko un garīgo vidi, lai atrastu sev risinājumu, un iepazīties ar Latvijas vēsturi. Kopš tā laika visu laiku paralēli paralēli daudz darbiem un attālinātaji vai nepastarpinātai, tiešai izziņai un iepazīšanai, un darbu veikšanai es praksē arvien vairāk pārliecinājos par loģisko un psiholoģisku trīvija metodes daudzpusību, vienkāršību un atvieglojošo ietekmi.

Es eju kopā ar citiem, kam interesē pašizglītošanās, domas rosināšana un saprāta izprašana, lai palīdzēt atbalstīt viņu vajadzības, palīdzēt, pārvaldīt pašapziņu un veidot pašizglītojošo kopienu, kas meklē saprāta brīvību…

Augti vērtēju cilvēku brīvību, dzīvību, radošumu, entuziasmu, godīgu un savstarpēji cienošu sadarbību, citu robežu cienīšanu, un uzskatu, ka ar trīvija metodes iepazīšanu esmu atklājis, cik liela un noderīga loma ir cilvēka brīvai izglītībai.

Laicīgās mūžības ietvaros nozīmīgais ir katra cilvēka pašizglītošanās ceļš, no kura arī atkarīga viņa pastāvība, brīvību, loģiskā apzinātība. Mēs dzīvojam globālisma, masu kultūras, korporatīvo milžu pasaulē un lielo starptautisko saišu tīklojumā, kam ir savi plusi un mīnusi. Mīnuss ir tajā, ka indivīdam būt patstāvīgām, apzinātām un izsvērtam ar savām vērtībām ir arvien grūtāk, kā ieziemietim izsmalcinātas un sarežģītas civilizācijas priekša rast dabiskāku, personiskāku vidi, attiecības un mijiedarbību, ar savām paša iekšējām vērtībām, vajadzībām, vēlmēm…

Tradīcija ir tajā, kad cilvēki kaut ko pieredz, izprot, iemācas un nodod tālāk. Ja ticības un garīgās dzīves jautājumi ir stipri specifiski un ar tiem dalos attiecīgā cilvēku lokā, tad izzināšanas, dvēseliskā, saskarsmes ziņā un noderīgās iemaņas, ko iepazinu un apguvu sniedzu visiem, kuri vēlas neskatoties uz katra pasaules redzējumu.