Vērojot strīdus, bieži var manīt, ka cilvēki sevi uzskata par apgaismotiem, bet tos, kuri nepiekrīt viņu viedoklim, – par tumsoņām.

Vieni uzskata, ka viņi ir gaismas apstaroti, jo seko populārajam viedoklim, citi – uzskata, ka tumsonīgais pūlis jeb vairākums ir nesaprātīgās masas. Vieni uzskata, ka klasiskāka estētika ir gaisma, citi par tumsoņām dēvē tos, kuri nespēj pieņemt mūsdienu eksperimentus. Vieni par apgaismotiem uzskata savas reliģijas adeptus, bet – citi savas ateistiskās filozofijas piekritējus. Vieni uzskata, ka ir apgaismoti, jo ieņem priviliģētāku statusu sabiedrībā, citi uzskata, ka tieši šī gaisma ir aptumšojoša. Vieni uzskata, ka viņu pagānisms ir gaisma, citi uzskata, ka viņu kristīgais zars ir gaisma. Vieni uzskata, ka jābalstās tikai jūtās, citi uzskata, ka jābalstās racionālajā gaismā. Vieni domā, ka gaisma ir visā jaunajā un progresīvajā, citi – ka tikai senajā un pārbaudītajā.

Tik raibs kaleidoskops ar apgaismojumiem un tumsām, ka šādai sabiedrisko strīdu situācijai par metaforu der ar dažādām gaismām izgaismota skatuve. Un katra grupa sēž pie sava gaismas avota, apbrīnā lūkojoties tajā vai tās apgaismotajā skatuvē, tīksminās par to un saka, ka tikai viņu gaisma ir īstā.

#triviālas_apceres, #pārdomas