Sieva skatās pa logu uz pelēku un baltu mākoņu biezi noklātajām debesīm un, apsvērdama došanos uz mežu sēnēs, skaļi domā:
– Līst ārā vai nelīst?
Vīrs pasmaida domājot:
– Cik divējādi un savstarpēji papildinoši var nolasīt šajā gadījumā vārdu “līst”.
Drīzumā sāk līt un sieva iegūst atbildi uz savu jautājumu, ka nevajag līst ārā no mājām, jo ārā ne vien līst, bet pat gāž, un zibens laistās, kamēr pērkons pieba(l)so.
